Pirmās rakstiskās liecības par mūsu ģimenes Baronu izcelsmi atrodamas 1811.gada Kurzemes guberņas 6.dvēseļu revīzijas Jaunpils privātmuižas Balto māju personu sarakstos. Šajās mājās minēts kāds Krišjānis, kuram tajā laikā ir 44 gadi, tātad dzimis 1767.gadā. Tajā pašā ierakstā minēts, ka pirms 14 gadiem iepriekšējā revīzijā (5.revīzija 1797.gadā), Krišjānis bijis reģistrēts Jaunsede mājās. Izpētot šo māju reģistru, redzam, ka 1797.gadā tajās ir dzīvojis 30 gadus vecais Krišjānis un viņa 4 gadus vecais dēls Fricis. Par Krišjāņa sievas vārds ir Marike. Par viņu, tāpat kā par jebkuru sievieti, 1811.gada dvēseļu revīzijā un pirms tās, ziņu nav. Taču divi iepriekšminētie ieraksti ļauj izsekot Krišjāņa un viņa dēlu tālākām gaitām.
Krišjānis Friča dēls Barons (1767 – 1837) ir vecākais un pirmais, kurš reģistrēts ar šādu uzvārdu. To atrodam 1826.gada māju iedzīvotāju reģistrā ar atsauci uz 1816.gadu, kur Balto māju saimnieks ir Kriše Friča dēls Barons. Šajā ierakstā minēts Kriše nevis Krišjānis, taču, kā noskaidrojās pētot gan agrākus, gan vēlākus ierakstus par viņu pašu un viņa dēliem, īstais vārds, tomēr, ir bijis Krišjānis. Krišjāņa sievas vārds ir Marike (dzimusi 1767.gadā). Ir zināms, ka Krišjānim un Marikei ir bijuši vismaz četri dēli. Vecākais no tiem ir Fricis, bet tad ar lielu gadu starpību (14 gadi) seko Janne (1808 -1828), un abi pārējie dēli Jurre (dzimis 1810.gadā) un Jāne (dzimis 1814.gadā).
Fricis Krišjāņa dēls Baronu (dzimis 1794.gadā) ar uzvārdu Barons pirmo reizi, tāpat kā tēvs, ir reģistrēts 1826.gada iedzīvotāju reģistrā ar atsauci uz 1816.gadu, taču Maz-Kaulaiņu mājās. Šajā reģistrā atrodam arī Friča sievu Anlīzi (dzimusi 1896.gadā), viņu abu meitu Lībi (dzimusi 1818.gadā) un dēlu Jirgenu (dzimis 1821.gadā).
Mana vectēva vectēvs Jirgens Friča dēls Barons (dzimis 1821.gadā) 1847.gadā salaulājās ar Lībi Pērkons (dzimusi 1830.gadā). Viņiem bija četri bērni Lībe, Kārlis, Krišs un Anlīze.
Mana vectēva tēvs Kārlis Jirgena dēls Barons (1855 – 1941) bija precējies ar Jaunpils pagasta Blusu māju saimnieka Didriķa Jauča māsu Anlīzi Jaucis (1856 – 1940). Tādā veidā Kārlis un Anlīze tika pie savas zemes gabala, ko brālis piešķīra māsai pūrā. Uz šīs zemes tika uzceltas mājas, kuras nosauca par Maz-Blusām, bet vēlāk pārdēvēja par Ziedoņiem. Mājas II pasaules kara laikā nopostīja un netika vairs atjaunotas. Kārlim un Anlīzei bija viens dēls – Augusts. Kārlis un Anlīze ir apglabāti Jaunpils pagasta Sveikuļu kapos, taču viņu kapa kopiņas nav atrodamas.
Mans vectēvs Augusts Kārļa dēls Barons (1888 – 1971) Annenieku dzirnavās izmācījās par melderi. Šajā amatā Augusts gandrīz divdesmit gadus strādāja Krievijā, Donas pusē, pilsētiņā, kuru sauc Miļļerova, pie saimnieka vācieša vārdā Vilhelm Isac Dyck. Pēc revolūcijas Krievijā vectēvs atgriezās Latvijā un aprecējās ar Olgu Beltiņu (1910 – 1940). Viņiem bija trīs bērni – Marija, Marta un Ilmārs. Pēc Olgas pāragrās nāves (apglabāta Jaunpils kapos), Augusts aprecējās arī ar atraitni Amāliju Briedis, dzimušu Šņore. Augusts un Amālija ir apglabāti Ragaciema kapos.
Mana māte Marija Barone(dzimusi 1930.gadā) 1952.gada ziemassvētkos aprecējās ar manu tēvu Jāni Bunkšu (1925 – 2008). Maniem vecākiem ir divi bērni. Tas esmu es – Jānis un mana māsa Māra.
Es, Jānis Bunkšs, esmu dzimis 1953.gada 2.maijā Dobelē, kur mans tēvs strādāja par šoferi, bet māte par skolotāju. Uzaudzis gan es esmu Jelgavas pievārtē, Tušķos, kas tagad ir Līvbērzes pagasta teritorijā. 1974.gadā es aprecējos ar Marutu Umbraško (1954). Mums ir četri bērni –Anda, Jānis, Uldis un Dāvis, kā arī seši mazbērni – Andai un Indulim Osim– Rihards un Marta Marija, Jānim un Initai Pedūrei - Jānis, Uldim un Laurai Bunkšai (Liekniņai) - Elīza un Paula, Dāvim un Laurai Gedvilai - Lūkass.